Pasaule mainās, un katra nozare izjūt spiedienu samazināt savu ietekmi uz vidi. Būvniecība, kas vēsturiski ir viena no resursu ietilpīgākajām nozarēm, šobrīd atrodas būtisku pārmaiņu priekšā. Šī transformācija nes sev līdzi ne tikai izaicinājumus, bet arī lielas iespējas.
Vienā no centrālajām lomām šajās pārmaiņās ir digitālā modelēšana — precīzāk, viedie, ar datiem bagātinātie būvniecības informācijas modeļi (BIM). Tie vairs nav tikai rīks inženieriem vai arhitektiem, bet kļūst par būtisku instrumentu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. BIM ļauj modelēt, analizēt un optimizēt ēkas vēl pirms uzsākta būvniecība.
Bet ko tas nozīmē praktiski?
Pārdomāta pieeja būvniecībai
Tradicionāla būvniecība bieži balstās uz secīgām darbībām, lēmumiem pēdējā brīdī un reakciju uz problēmām, kad tās jau radušās. BIM maina šo pieeju — tā pamatā ir agrīna sadarbība, kopēja redzējuma veidošana un visu būves dzīves cikla aspektu plānošana jau projektēšanas stadijā.
Datu bagātināti 3D modeļi ļauj komandai iepazīt ēku tās visos posmos — no idejas līdz ekspluatācijai un pat nojaukšanai. Šāda domāšana maina fokusu no “uzcelt un aizmirst” uz “projektēt un uzturēt ilgtermiņā”, kas rada iespējas samazināt materiālu patēriņu, palielināt efektivitāti un mazināt vides ietekmi.
Projektēšana ar ilgtspēju
Viens no būtiskākajiem BIM ieguvumiem ir iespēja testēt dažādus risinājumus vēl pirms tie nonāk realitātē.
Vai logs noteiktā vietā nodrošinās pietiekamu dienasgaismu ziemā? Kādu ietekmi uz CO₂ emisijām atstās izvēlētie materiāli? BIM ļauj modelēt šos un daudzus citus scenārijus. Tas nozīmē, ka lēmumi tiek balstīti datos, nevis pieņēmumos.
Rezultātā iespējams precīzi pielāgot ēkas konkrētajam klimatam, reljefam un lietotāju vajadzībām, izvairoties no pārmērīgas inženierijas un nepamatotas materiālu izmantošanas.
Atkritumu samazināšana jau projektēšanas posmā
Celtniecības atkritumi nerodas tikai no liekiem dēļiem vai ķieģeļiem. Tie bieži ir sekas nekvalitatīvai plānošanai, sasteigtiem lēmumiem un nesaskaņotām darbībām.
BIM palīdz novērst šādas problēmas. Vizuāli modelējot katru būves elementu, iespējams savlaicīgi pamanīt neatbilstības, izslēgt sadursmes un precīzi aprēķināt materiālu daudzumus. Tāpat BIM ļauj plānot moduļu vai rūpnieciski sagatavotu risinājumu izmantošanu, kas būtiski samazina atkritumu apjomu objektā.
Rezultātā būvniecības process kļūst sakārtotāks, prognozējamāks un videi draudzīgāks.
Ilgtspēja arī ēkas ekspluatācijā
Būvniecības ietekme uz vidi nebeidzas ar lentes pārgriešanu. Tieši ēkas ekspluatācijas posms bieži rada vislielāko enerģijas patēriņu un emisijas.
Ar BIM iespējams veidot digitālu ēkas “dvīni”, kas palīdz apsaimniekotājiem uzraudzīt ēkas darbību reāllaikā. Vai ventilācija darbojas efektīvi? Kur rodas siltuma zudumi? Vai iespējams samazināt elektroenerģijas patēriņu? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz dati, kas iegūti no modeļa.
Turklāt šī informācija ir noderīga arī tad, kad ēku nepieciešams pielāgot, atjaunot vai paplašināt. Tā vietā, lai sāktu no nulles, iespējams izmantot esošo modeli kā bāzi pārdomātiem, resursu taupošiem lēmumiem.
Atklātība un kopīga valoda visiem iesaistītajiem
Ilgtspējība nav viena cilvēka vai vienas organizācijas atbildība. Tā prasa kopīgu darbu, un tam nepieciešama skaidra, pieejama informācija.
BIM nodrošina platformu, kurā visi iesaistītie — arhitekti, projektētāji, būvnieki un apsaimniekotāji — var piekļūt vienotam, aktuālam datu kopumam. Tas nozīmē, ka lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz faktiem, nevis pieņēmumiem, un rodas mazāk pārpratumu vai dārgu kļūdu.
Šāda caurskatāmība veicina uzticēšanos, palīdz ātrāk vienoties un nodrošina, ka ilgtspējības mērķi nav tikai uz papīra, bet kļūst par reāliem risinājumiem projektā.
Ne tikai tehnoloģija, bet domāšanas veids
Būvēt zaļāk nenozīmē tikai izmantot jaunus rīkus. Tas nozīmē skatīties uz ēkām kā uz dzīviem organismiem, kas mijiedarbojas ar cilvēkiem, vidi un laiku.
BIM mudina domāt ilgtermiņā, plānot atbildīgi un pieņemt lēmumus, kas balstīti nākotnes perspektīvā, nevis īstermiņa risinājumos. Tieši šī domāšanas maiņa ir lielākais solis tuvāk tīrākai un ilgtspējīgākai rītdienai.
Noslēgumā
Ilgtspējīga būvniecība neprasa apgūt brīnumtehnoloģijas. Tā sākas ar esošo rīku izmantošanu gudrāk. BIM ir viens no tiem — instruments, kas ļauj radīt ēkas, kas ir ne tikai funkcionālas un estētiskas, bet arī draudzīgas videi.
Tas ir vairāk nekā modelēšana. Tā ir pieeja, kur katrs lēmums tiek vērtēts plašākā kontekstā. Un būvniecības nozarē, kur katrai izvēlei ir svars, tas ir būtiski.
Laiks būvēt ar prātu un ar skatu nākotnē.
