Daudziem pasūtītājiem BIM jau ir kļuvis par standarta prasību būvniecības projektos. Tas parādās iepirkumu dokumentācijā, projektēšanas uzdevumos, tehniskajās prasībās un projekta īstenošanas plānos. Taču prasība pēc BIM vēl nenozīmē, ka projekts no tā automātiski iegūs reālu vērtību.
Projektā var būt detalizēts BIM modelis, bet vienlaikus var saglabāties neskaidras atbildības, vāja koordinācija, nekontrolētas izmaiņas un nepilnīga informācija nodošanai ekspluatācijā. Šādā situācijā BIM kļūst par formālu prasību, nevis praktisku projekta vadības instrumentu.
No pasūtītāja skatpunkta BIM vērtība nav tikai pašā modelī. Patiesā vērtība ir labāka kontrole pār projekta informāciju, riskiem, lēmumiem un gala rezultātu.
BIM ir jāpalīdz kontrolēt projektu
Viens no biežākajiem pārpratumiem ir uzskats, ka BIM galvenokārt nozīmē digitāla modeļa izveidi. Modelis, protams, ir svarīgs, taču tas ir tikai viena daļa no kopējā procesa.
Modelis var izskatīties vizuāli pārliecinošs, bet vienlaikus būt grūti izmantojams. Tajā var būt neuzticami dati, neatrisinātas problēmas, neskaidras atbildības vai informācija, kas neatbilst projekta praktiskajām vajadzībām. Šādā gadījumā pasūtītājs saņem digitālu nodevumu, bet ne vienmēr saņem rīku, kas palīdz labāk vadīt projektu.
Tāpēc BIM nevajadzētu uztvert tikai kā modeli, kas noteiktā brīdī ir jānodod. BIM ir process, kam jāpalīdz projekta komandai efektīvāk pārvaldīt informāciju, riskus un lēmumus. Tam jāatbalsta projekta plānošana, koordinācija, pārbaude, būvniecība un nodošana ekspluatācijā.
Kas pasūtītājam patiesībā ir svarīgi?
Pasūtītājam nav jākļūst par BIM speciālistu. Nav jāzina katra modelēšanas metode, tehniskais iestatījums vai failu struktūra. Taču ir svarīgi saprast, ko BIM procesam vajadzētu palīdzēt kontrolēt.
Parasti būtiskākās vērtības ir saistītas ar informācijas kvalitāti, savlaicīgu risku identificēšanu, izmaiņu kontroli, koordināciju, būvdarbu progresa pārskatāmību un izmantojamiem datiem pēc projekta pabeigšanas.
Skaidrāka un uzticamāka informācija
Katrs būvniecības projekts rada lielu informācijas apjomu: rasējumus, modeļus, grafikus, apjomus, atskaites, izmaiņas, apstiprinājumus un lēmumus. Ja šai informācijai nav skaidras struktūras, tā ātri kļūst sadrumstalota.
Pasūtītājam BIM ir jāpalīdz veidot skaidrāku un uzticamāku informācijas plūsmu. Ir jābūt saprotamam, kura informācija ir aktuāla, kas to ir sagatavojis, kādam mērķim tā tiek izmantota un vai tā ir pārbaudīta.
Ja tas nav skaidrs, projekta komanda var strādāt digitāli, bet tas vēl nenozīmē, ka tā strādā koordinēti. Digitāli faili paši par sevi nerada kontroli. Kontroli rada sakārtota informācija, skaidras atbildības un kopīga izpratne par to, kā projekta dati tiek pārvaldīti.
Savlaicīgāka risku identificēšana
Daudzas būvniecības problēmas nerodas pēkšņi būvlaukumā. Bieži tās projektā pastāv jau krietni agrāk, tikai ir paslēptas koordinācijas nepilnībās, trūkstošā informācijā, neskaidros risinājumu savienojumos vai nepietiekami izsekotos lēmumos.
Labi vadīts BIM process palīdz šos riskus pamanīt savlaicīgāk. Tie var būt konflikti starp disciplīnām, nereālistiska darbu secība, trūkstošas piekļuves zonas, neskaidri tehniskie mezgli vai modeļa informācija, kas neatbalsta iepirkumu un būvniecības plānošanu.
Mērķis nav atrast katru sīkāko modeļa problēmu. Mērķis ir savlaicīgi pamanīt tās lietas, kas var ietekmēt izmaksas, termiņus, izbūvējamību vai projekta kvalitāti, pirms tās kļūst par dārgām problēmām būvlaukumā.
Labāka izmaiņu kontrole
Izmaiņas būvniecības projektos ir normāla parādība. Problēma nav pašā faktā, ka izmaiņas notiek. Problēma rodas tad, ja projekta komanda nespēj skaidri saprast šo izmaiņu ietekmi.
Pasūtītājam BIM var palīdzēt labāk kontrolēt izmaiņas, jo kļūst vieglāk redzēt, kas ir mainījies, kuras disciplīnas tas ietekmē, kas ir jāatjauno un kur izmaiņas var radīt ietekmi uz izmaksām vai grafiku.
Taču tas darbojas tikai tad, ja izmaiņas tiek dokumentētas un sasaistītas ar projekta informāciju. Ja modeļa atjauninājumi, projektēšanas lēmumi un būvlaukuma norādījumi tiek pārvaldīti atsevišķi, BIM nedod pasūtītājam reālu kontroli. Šādā situācijā modelis kļūst atrauts no pārējā projekta procesa un zaudē daļu savas praktiskās vērtības.
Laba BIM vadība palīdz padarīt izmaiņas izsekojamas, saprotamas un vieglāk izvērtējamas.
Koordinācija, kas noved pie lēmumiem
BIM koordinācija bieži tiek saistīta ar sadursmju pārbaudēm. Tās ir noderīgas, bet sadursmju pārbaude pati par sevi vēl nav koordinācija.
Sadursmju atskaite neatrisina projekta problēmu. Kādam vēl ir jāsaprot problēmas būtība, jānosaka atbildīgā puse, jāvienojas par risinājumu, jāizseko pieņemtajam lēmumam un jāpārbauda, vai problēma tiešām ir atrisināta.
Pasūtītājam noderīga BIM koordinācija palīdz saprast, kādas ir galvenās neatrisinātās problēmas, kas par tām ir atbildīgs, kuras problēmas ietekmē izmaksas vai grafiku un vai lēmumi tiek pieņemti savlaicīgi.
Tieši šajā brīdī BIM kļūst par kaut ko vairāk nekā tehnisku pārbaudi. Tas kļūst par vadības procesu, kas palīdz projekta komandai koncentrēties uz būtiskākajām problēmām savlaicīgi.
Labāka pārskatāmība būvniecības laikā
BIM vērtībai nevajadzētu pazust brīdī, kad sākas būvniecība. Daudzos projektos tieši šajā posmā pasūtītājam ir vajadzīga vēl lielāka pārskatāmība.
Uz modeli balstīts process var palīdzēt sekot būvdarbu progresam, salīdzināt plānoto ar faktiski paveikto, izprast darbu secības riskus un skaidrāk komunicēt projekta statusu starp biroju un būvlaukumu.
Tas nenozīmē, ka katram projektam nepieciešama sarežģīta digitāla sistēma. Bieži lielākā vērtība rodas no vienkāršas, bet konsekventas modeļa informācijas sasaistes ar būvdarbu progresu un statusu.
Pasūtītājam ieguvums ir ļoti praktisks: mazāk minējumu, labāka redzamība un savlaicīgāka izpratne par to, kur projekts sāk novirzīties no plāna.
Nodošanas informācija, kuru tiešām var izmantot
Projekta beigās pasūtītāji bieži saņem lielu dokumentācijas apjomu. Taču vairāk informācijas nenozīmē labāku informāciju.
Ja nodošanas prasības nav definētas savlaicīgi, pasūtītājs var saņemt failus, kas ir nepilnīgi, grūti izmantojami vai nesaistīti ar reālajām ēkas apsaimniekošanas vajadzībām. Modelis var būt nodots, bet tas vēl nenozīmē, ka tajā esošā informācija ir uzticama, strukturēta un izmantojama pēc būvniecības.
Laba BIM plānošana palīdz jau agrīni definēt, kāda informācija būs nepieciešama pēc nodošanas, kā tai jābūt strukturētai un kurš būs atbildīgs par tās sagatavošanu. Pretējā gadījumā projekts var radīt digitālu dokumentu un modeļu krātuvi, nevis praktiski izmantojamu informācijas resursu ēkas ekspluatācijai, uzturēšanai vai nākotnes pārbūvēm.
Ko pasūtītājiem nevajadzētu pieprasīt bez skaidra mērķa
Viena no biežākajām kļūdām ir definēt plašas BIM prasības, pirms ir skaidrs, kādu praktisku mērķi šai informācijai ir jāpalīdz sasniegt.
Prasības pēc visaptveroša BIM modeļa, augsta detalizācijas līmeņa, regulārām sadursmju pārbaudēm vai as-built modeļa var izklausīties pamatotas. Taču tās kļūst vājas, ja nav sasaistītas ar konkrētu projekta vajadzību.
Augsts detalizācijas līmenis ne vienmēr ir noderīgs. Pārāk liels informācijas apjoms var palēnināt darbu, palielināt izmaksas un radīt nevajadzīgu sarežģītību. Regulāras sadursmju pārbaudes nav pietiekamas, ja problēmas netiek atrisinātas. As-built modelis nav vērtīgs, ja tajā esošos datus pēc nodošanas nevar praktiski izmantot.
Daudz efektīvāka pieeja ir definēt BIM prasības, balstoties uz lēmumiem un sagaidāmajiem rezultātiem. Pasūtītājam ir jābūt skaidrībai, ko modelim jāpalīdz izvērtēt, kādus riskus tam jāpalīdz identificēt, kāda informācija būs nepieciešama būvniecības plānošanai, kādi dati būs vajadzīgi pēc nodošanas un kā tiks pārbaudīta informācijas kvalitāte.
Šāda pieeja padara BIM praktiskāku un mazāk birokrātisku.
Pasūtītāja loma BIM procesa veiksmē
BIM process nedod pilnu vērtību, ja to uztver tikai kā projektētāju, inženieru vai būvnieku atbildību. Pasūtītājam ir ļoti būtiska loma, jo tieši pasūtītājs nosaka procesa mērķi.
Ja pasūtītājs skaidri nedefinē, kas projektā ir vajadzīgs, projekta komanda var sagatavot tehniski korektu informāciju, kas tomēr nepalīdz pieņemt labākus lēmumus.
Tas nenozīmē, ka pasūtītājam pašam ir jāuzraksta visas tehniskās prasības. Taču pasūtītājam ir jāiesaistās projekta informācijas prioritāšu noteikšanā. Svarīgi saprast, kur projektā nepieciešama labāka redzamība, kuri lēmumi parasti kavējas, kur ir lielākie riski un kāda informācija būs nepieciešama pēc projekta pabeigšanas.
Kad šīs prioritātes ir skaidras, BIM prasības kļūst saprotamākas, vieglāk izpildāmas un arī vieglāk pārbaudāmas.
Kā izskatās labs BIM rezultāts?
Labs BIM rezultāts nav vienkārši mape ar modeļiem un atskaitēm. Labs rezultāts nozīmē, ka pasūtītājam ir labāka kontrole pār projektu.
Tas nozīmē skaidrākas informācijas plūsmas, labāku risku pārskatāmību, strukturētāku koordināciju, izsekojamus lēmumus, uzticamāku progresa informāciju un nodošanas datus, kurus tiešām var izmantot.
Tā ir būtiska atšķirība starp BIM kā nodevumu un BIM kā vadības procesu. Ja BIM tiek uztverts tikai kā nodevums, uzmanība paliek uz failiem. Ja BIM tiek uztverts kā process, uzmanība pāriet uz lēmumiem, atbildībām, riskiem un rezultātiem.
Noslēgumā
Pasūtītājiem nevajadzētu prasīt BIM tikai tāpēc, ka tas ir kļuvis par standarta prasību. Svarīgāk ir saprast, ko BIM projektā ir paredzēts uzlabot.
Ja mērķis ir tikai saņemt modeli, BIM vērtība būs ierobežota. Taču, ja BIM tiek izmantots koordinācijai, risku vadībai, izmaiņu kontrolei, būvniecības pārskatāmībai un kvalitatīvai nodošanas informācijai, tas kļūst par praktisku instrumentu labākai projekta īstenošanai.
Pasūtītājam svarīgākais nav tas, cik detalizēts vai vizuāli pārliecinošs izskatās modelis. Svarīgākais ir tas, vai projekta informācija palīdz komandai pieņemt labākus lēmumus īstajā laikā.
Tieši tur BIM kļūst vērtīgs: nevis kā formāla digitāla prasība, bet kā veids, kā labāk kontrolēt projektu.
