Pēdējos gados BIM ir kļuvis par ierastu daļu būvniecības projektos. Lielākā daļa komandu ir pazīstamas ar modeļiem, koordināciju un digitālajiem darba procesiem. Vienlaikus arvien biežāk parādās jauns termins — informācijas pārvaldība jeb Information Management (IM). Tas rada loģisku jautājumu: vai BIM tiek aizstāts, vai arī tas ir tikai cits veids, kā nosaukt to, ko jau darām? Atbilde patiesībā ir vienkāršāka, nekā varētu šķist.
Kas BIM patiesībā bija domāts
BIM nekad nav bijis tikai par 3D modeļiem. Jau no paša sākuma tā mērķis bija uzlabot to, kā informācija projektā tiek veidota, apmainīta un izmantota. Tomēr praksē BIM bieži vien sāka asociēties tieši ar modeli. Daudzām komandām tas nozīmēja ģeometrijas izveidi, sadursmju pārbaudi un disciplīnu koordināciju. Tas viss ir svarīgi, taču tā ir tikai daļa no kopējā attēla.
Laika gaitā uzmanība nedaudz novirzījās no pašas informācijas uz rīkiem un gala rezultātiem.
No kurienes rodas neskaidrības
Pieaugot BIM izmantošanai, katra komanda to sāka interpretēt mazliet citādi. Vieniem BIM nozīmēja modelēšanu, citiem koordināciju, vēl citiem — vienkārši prasību projektā. Rezultātā izveidojās situācija, kur visi “strādā ar BIM”, bet ne vienmēr dara to vienādi. Sākotnējā ideja — uzlabot informācijas plūsmu projektā — dažkārt palika otrajā plānā.
Tieši šeit arī rodas lielākā daļa neskaidrību par BIM šodien.
Ko maina informācijas pārvaldība (IM)
Informācijas pārvaldība atgriež fokusu pie būtiskākā — pašas informācijas. Tā vietā, lai jautātu, vai modelis eksistē, svarīgāks kļūst jautājums — vai informācija projektā ir skaidra, strukturēta un visiem pieejama vienotā veidā.
IM neaizstāj BIM. Tas palīdz precīzāk definēt tā jēgu un mērķi. Uzmanība tiek pārvietota no atsevišķiem failiem vai rīkiem uz to, kā informācija tiek pārvaldīta visā projekta gaitā.
BIM un IM — vienkārši salīdzinot
Vienkāršākais veids, kā saprast atšķirību, ir paskatīties uz fokusu. BIM visbiežāk saistās ar rīkiem un metodēm, kā tiek veidoti un koordinēti projekta dati. Savukārt IM skatās plašāk — kā šī informācija tiek strukturēta, kā tā plūst starp komandām un cik uzticama tā ir lēmumu pieņemšanā.
Šajā ziņā BIM drīzāk ir daļa no informācijas pārvaldības, nevis kaut kas pilnīgi atsevišķs.
Ko tas nozīmē praksē
Lielākajai daļai komandu šī pāreja nenozīmē sākt visu no jauna. Tā vairāk nozīmē mainīt domāšanu.
Svarīgāk kļūst saprast, vai visi strādā ar vienu un to pašu informāciju, vai izmaiņas ir redzamas īstajā laikā un vai projektā pastāv skaidrs, uzticams informācijas avots.
Jo realitātē projekti visbiežāk necieš no modeļu trūkuma. Tie cieš no neskaidras, nepilnīgas vai savstarpēji nesaskaņotas informācijas.
Pāreja no BIM uz IM nenozīmē viena jēdziena aizstāšanu ar citu. Tā drīzāk padara redzamāku to, kas vienmēr ir bijis svarīgākais. Būvniecības projekti nav tikai par modeļiem. Tie ir par informācijas pārvaldību tādā veidā, kas palīdz pieņemt labākus lēmumus un nodrošina vienmērīgāku sadarbību. Un tieši komandas, kas to saprot, spēj strādāt saskaņotāk, efektīvāk un ar mazāk nepatīkamu pārsteigumu.
